Taizeme 2006. 5.diena

Lotoss

Šorīt devos uz Čonburi, vairāk nekā 50 km uz ziemeļiem no Pataijas. Nudien neatceros kāda vella pēc uz turieni aizdzinos - bija doma ar kājām panākt atpakaļ uz dienvidu pusi nogriežoties jūras virzienā. Vai tās bija mangrovju audzes vai upes delta manā Taizemes kartē vairs nav svarīgi, jo tāpat neatradu vajadzīgo sānceļu. Tā nu pusi dienas zem svilinošās saules gāju gar nebeidzamu būdiņu rindu.


"Klasiska" Dienvidaustrumāzijas ainava. Kaut kur zem peldošā zaļā paklāja slēpjas Rembo ar ložmetēju...

 Vienīgā daudz maz interesantā vieta bija pa pusei aizaugusi ūdenskrātuve, varbūt mangrovju purva atliekas. Tāds riktīgs krokodīļu dīķis, tikai bez krokodīļiem. Nezinu vai Taizemē šie vēl kaut kur atrodami ārpus dabas rezervātiem:(
Toties nobildēju pāris spāres no kurām viena pagalam negribēja fokusēties.

Spāre Brachythemis contaminata

 Melndzeltenās spāres Ictinogomphus decoratus radinieces Latvijā dēvē par upjuspārēm. Šī gan no citas ģints un droši vien dēvējama par vāļastes spāri.

Spāre Ictinogomphus decoratus melaenops

 Kad sapratu, ka šosejas malā nekāda daba nespīd sāku meklēt autobusa pieturu. It kā tādiem šikākiem autobusiem vajadzēja braukt caur Pataiju, kad viens tāds pieturēja jautāju šoferim: "Pataija?" Šis piekrītoši māja ar galvu. Sēdos iekšā. Pēc kāda brīža jau varēja saskatīt Pataijas augstceltnes, bet jo tuvāk tās nāca, jo skaidrāk sapratu ka braucam tai garām. Autobuss brauca pa apkārtceļu. Izkāpu ārā nezinu kur un devos jūras virzienā. Sākumā caur kaut kādiem ciemiem, tad graustiem, bet pa laikam no kāda pakalna priekšā tomēr varēja samanīt augstceltnes - tātad virziens aptuveni pareizs.
Ēkas ar sāka kļūt pieklājīgākas un beidzot samanīju priekšā arī zaļo pauguru, kur atradās Pataijas parks, no turienes jau droši zināju ceļu līdz viesnīcai.

Kāda naktstauriņa kāpurs

 Kad beidzot tiku līdz parkam vēl kāda stunda līdz krēslai bija atlikusi un izlēmu vēl pastaigāt un pabildēt.
Pa takas bruģi rāpoja melnraiba vabole līdzīga mūsu pašu rožvabolēm. Pēc ilgiem meklējumiem internetā atradu Protaetia acuminata. Nezinu gan kā būtu pareizāk latviski saukt - par rožvaboli vai par ziedvaboli.

Rožvabole Protaetia acuminata

 Šajā dienā redzēju arī pirmo Taizemes vāveri. Melnu kažoku tā šiverējās pa koka galotni. Diemžēl bildes caur zaru un lapu jukli sanāca tādas nekādas.

Spāre Neurothemis fulvia

 Vēl viena smuka spāre trāpījās arī parkā, un vēl sīks, bet smuks lēcējzirneklis. Tikai varbūt pārāk sīks, lai mans fotoaparāts to spētu parādīt visā krāšņumā.

Lēcējzirneklis