Šodien izstaigāju no Saunaga līdz Kolkai. Vakar jau bija silta diena un novēroju pirmo tauriņu, bet šī diena, tā teikt, uzlika punktu uz i. Savēroju, sabildēju un uz karstām pēdām ievietoju te bilžu galeriju ar pāris komentāriem.
 |
| Mizgraužu skudrulītis, Thanasimus formicarius |
Ar autobusu aizbraucu līdz Saunagam ar domu iet kājām līdz Kolkai pa ceļam bildējot visu, kas nepaspēj aizmukt un noslēpties, un pie reizes izbaudīt silto pavasara dienu.
Jau bija galvā idejas, ko varētu pameklēt un viens no tādiem zvēriem bija odze. Saunaga ceļa galā to ir diezgan un pirmajās siltajās pavasara dienās vajadzēja būt izredzes kādu sameklēt. Tā es gāju līkločiem no vienas ceļmalas pie otras, bet bez rezultātiem.
Odžu nebija, tauriņu arī. Nolēmu pieiet pie saules apspīdētas priedes, lai apskatītos kā sastāv ar mizgraužu skudrulīšiem. Tie bija uz vietas. Skudrulīša foto gan no vakardienas pārgājiena pa Dundagas mežiem, jo šīsdienas fotosesiju man izjauca viens cits zvērs.
 |
| Odze Vipera berus |
Pirms skudrulīša bildēšanas pārlaidu vēl acis priedes stumbram un pie pamatnes pamanīju melnu mārīti ar sarkaniem pleķiem. Tā bija
Exochomus quadripustulatus šķiet pirmā mārīte, ko var redzēt pavasarī un pēdējā rudenī - Kolkas pusē parasta un lielā skaitā. Drošībai tomēr nolēmu to apskatīt tuvāk. Kad liecos izdzirdēju šņācienu. Pirmā doma - pufaika liecoties beržas. Pakustināju roku, lai pārbaudītu teoriju, un tad bija tāāāds šņāciens turpat pie kājām zem tās rokas, ka gandrīz vai palecos. Blakus man gulēja ļoti dusmīga odze. Tāda vidēja izmēra, droši vien papiņš. Ķēru pēc fotoaparāta, odze pa to laiku veica pāris brīdinošus izklupienus un gatavojās pazust viršos. Vēl gan nebiju gatavs to palaist tāpēc pieliecos tuvāk. Štruntīga gan izrādījās fotomodele - svaidījās, mētājās līdz beigās vispār nospļāvās un pazuda krūmos.
 |
| Krūkļu baltenis (citrontauriņš), Gonepteryx rhamni |
Ap 12 sāka parādīties pirmie citrontauriņi. Jau vakar šos redzēju. Gribējās kādu raibeni, bet pagaidām nebija lemts. Šos gan pārgājiena laikā redzēju desmitiem.
 |
| Mārīte Myzia oblongoguttata |
 |
| Sīksisenis Tetrix bipunctata |
Kad ieraudzīju pirmo sienāzīti vai pareizāk sisenīti atnāca pārliecība, ka pavasaris ir klāt. Nezinu gan kāpēc, jo sīksiseņu bioloģiju nepārzinu - varbūt pa ziemu ar kāds palēkā.
 |
| Priežu vairogblakts, Chlorochroa pinicola |
 |
| Jāņtārpiņš, Lampyris noctiluca |
Pie Vaides dīķa skatījos vai nav vēl izlīduši zalkši. Nebija. Droši vien ūdens par aukstu - vēl pirms dažām dienām gan jau dīķī kaut kur vēl peldēja ledus gabali. Toties atradās jāņtārpiņš.
 |
| Parastā varde, Rana temporaria |
Varde ar droši vien nolēmusi izlīst no tā dīķa, kurā visu ziemu pavadījusi, sasildīties. Lēkāja diezgan ņipri.
 |
| Koksngrauzis Pogonocherus decoratus |
Ja sienāži man asociējas ar tādu kārtīgu pavasari, tad koksngrauži ar vasaru. Šis nelielais koksngrauzītis rāpās pa priedes stumbru.
 |
| Racējblakts Adomerus biguttatus |
Šitā blakts visu lieku centās apvelties uz muguras un tēlot beigtu. Nemākulīgi gan sanāca - miroņi netirina kājas.
 |
| Priežu lielais lūksngrauzis, Tomicus piniperda |
Atpūtas vietā pie Vaides dīķa šiem bija salidojums. Masveidīgi jau nebija, kādas sešas vaboles redzēju.
 |
| Acainais raibenis, Inachis io |
Un tad, pie Kolkas-Ventspils šosejas, tur kur vecais līkums es ieraudzīju viņu - savu pirmo šī gada raibeni. Viens no parastākajiem mūsu tauriņiem:)
 |
| Māllēpe |
Māllēpes sākušas līst laukā. Pagaidām tikai pirmie partizāni. Pie Vaides pieturas trīs, tad tukšums. Tad pa vienai divām ceļmalā.
 |
| Piepju melnulis, Diaperis boleti |
Turpat viens pamatīgs, piepēm noaudzis, bērza stumbenis. Domāju vēl - brist līdz tam caur džunglim vai ne. Beigās tomēr aizbridu. Kā balva piepju melnuļa dibena portrets:)
 |
| Parastais nātru raibenis, Aglais urticae |
Turpat, pie Vaides pagrieziena sastapu arī savu otru šī gada raibeni - parasto nātru raibeni.
 |
| Bērzu pavasarsprīžmetis, Archiearis parthenias |
Te viens galvas jaucējs - bērzu pavasarsprīžmetis. Līdzīgs šim ir arī apšu pavasarsprīžmetis. Tad nu šie paceļas no kājapakšas un tēlo kādu raibeni. Tu protams joz pakaļ. Sprīžmetis palido, palido, tad nokrīt zemē sakļauj spārnus un saplūst ar apkārtni. Bet tu kā muļķis staigā apkārt skatīdamies, kur tas raibenis pazudis. Divus gadus mani apmuļķoja, nu bet nākamgad noteikti ne:)
 |
| Četrpunktu spīdulis, Glischrochilus quadripunctatus |
Šodien trīs reizes šos spīduļus redzēju. Te sākumā domāju ka viens, tikai tad kad uzņēmu vairākas bildes un apstaigāju riņķī, pamanīju, ka patiesībā te ir divas vaboles, un viņas dara to...
 |
| Sīksisenis Tetrix bipunctata |
 |
| Lapgrauzis Chrysolina polita |
 |
| Zemesblakts Rhyparochromus pini |
 |
| Piepjmīļa Endomychus coccineus kāpurs |
Piepjmīļa kāpuriņš uz sīklapja celma. Tāda maza bruņmašīna. Nedaudz tālāk izdevās atrast arī pieaugušo vaboli.
 |
| Spraugložņa Bitoma crenata |
Pa tā paša celma virspusi rāpoja sīcīņa spraugložņa - milimetrus 3 gara.
 |
| Piepjmīlis Endomychus coccineus |
Te arī pieaugušais piepjmīlis
Endomychus coccineus - viena no eksotiskākajām Latvijas vabolēm.
 |
| Sūnu - ķērpju mūžamežs uz patrupējuša celma. |
