sestdiena, 2016. gada 16. aprīlis

Vikingu laiku liecinieks - Zēņu dīķa melnozols

Dundagas novada Kolkas pagastā esošajā Zēņu dīķī, zem ūdens, guļ vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem nolūzuša ozola stumbrs. Patiesības labad jāsaka, ka ozols atrasts jau divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados, rokot dīķi Kolkas zvejnieku kolhoza vajadzībām. Kolkas novadpētnieces Baibas Šuvcānes grāmatā „Senais lībiešu ciems Kolka” (2010) var izlasīt, kā toreiz lielo melnozola bluķi pārzāģējuši uz pusēm un mēģinājuši ar traktoru izvilkt. Tas nav izdevies, tāpēc ozols joprojām guļ zem ūdens.


Tikko izraktais Morozova dīķis. Redzams, lielais ozols, ko izraka rokot dīķi. To pat tehnika nevarējusi izkustināt, palicis turpat. Sēž Kārļa Kristiņa sievas Vijas māte Austra Petoka un Lorencs.
Foto un tekstu atsūtījis Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens.
   
2014. gada vasarā Biedrība Domesnes ieguva ozola koksnes paraugu un nosūtīja to uz Tartu universitātes radiooglekļa laboratoriju aptuvenā vecuma noteikšanai. Tajā pat gadā, pirms Ziemassvētkiem pienāca atbilde – 1130 +/- 60 gadi. Ja pieņem, ka ozola vecums, tam krītot, bijis ap 200 gadiem, tad šis koks varētu būt audzis laikā no, aptuveni, 700. līdz 900. gadam, tātad – vikingu kultūras uzplaukuma laikā.

Melnozola paraudziņš
  
Kādu labumu varētu sniegt Zēņu dīķa ozols?
 
Protams, melnozola koksnei ir vērtība pašai par sevi, bet, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kuros ozols šo gadsimtu laikā atradies un ļoti ilgstošo, kā arī ļoti labas zināšanas prasošo šādas koksnes žāvēšanas procesu, tad tā izcelšana ekonomiskajai izmantošanai drīzāk līdzinātos dārgai avantūrai, jo pat nelielas kļūdas žāvēšanas procesā var izraisīt koksnes plaisāšanu vai pat sadrupšanu.
 
Zēņu dīķa ozola patiesā vērtība slēpjas tā gadskārtu rakstā. Tas ir kā sava veida svītru kods, kura izpēte nākotnē palīdzētu noskaidrot salīdzinoši precīzu šī ozola augšanas laikā un apkārtnē iegūtu un izgatavotu ozolkoka detaļu vecumu. Turklāt tas ļaus pierādīt, ka koksne šai detaļai iegūta Ziemeļkurzemē, pat ja šī detaļa tiks atrasta citā valstī. Piemēram, izpētot Dānijā, Roskildē atrastos piecus 11. gadsimtā nogremdētos vikingu kuģus, atklājās, ka tikai divi no tiem izgatavoti Dānijā. Divi citi Norvēģijā, bet viens – Īrijā, Dublinas apkārtnē. Īrijā gatavotajam vikingu karakuģim izdevās noteikt pat precīzu izgatavošanas gadu – 1042.


Gadskārtu ilggadīgās hronoloģijas sastādīšanas princips. Attēls no www.wageningenur.nl
 
Latvijā ar koksnes gadskārtu datēšanu nodarbojas LU Latvijas vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorija. Biedrības Domesnes nodoms ir lielāka ozola parauga iegūšana un nosūtīšana tālākai izpētei. Šī izpēte visdrīzāk nesniegs nekādus tūlītējus pārsteidzošus rezultātus, bet tas tomēr būs ieguldījums Latvijas teritorijā atklāto vēsturisko ozolkoka konstrukciju vai to būvelementu sekmīgas datēšanas iespēju nodrošināšanai nākotnē.
P.s. Ar klāt tikšana diezgan sarežģīta, bet gan jau kaut ko izdomāsim - kamēr ozols zem ūdens, tikmēr satrupēšana tam nedraud.
 
Mareks Ieviņš Biedrība Domesnes

Zēņu dīķis

pirmdiena, 2016. gada 28. marts

Pavasaris ir klāt!

Šodien izstaigāju no Saunaga līdz Kolkai. Vakar jau bija silta diena un novēroju pirmo tauriņu, bet šī diena, tā teikt, uzlika punktu uz i. Savēroju, sabildēju un uz karstām pēdām ievietoju te bilžu galeriju ar pāris komentāriem.

Mizgraužu skudrulītis, Thanasimus formicarius

Ar autobusu aizbraucu līdz Saunagam ar domu iet kājām līdz Kolkai pa ceļam bildējot visu, kas nepaspēj aizmukt un noslēpties, un pie reizes izbaudīt silto pavasara dienu.
Jau bija galvā idejas, ko varētu pameklēt un viens no tādiem zvēriem bija odze. Saunaga ceļa galā to ir diezgan un pirmajās siltajās pavasara dienās vajadzēja būt izredzes kādu sameklēt. Tā es gāju līkločiem no vienas ceļmalas pie otras, bet bez rezultātiem.
Odžu nebija, tauriņu arī. Nolēmu pieiet pie saules apspīdētas priedes, lai apskatītos kā sastāv ar mizgraužu skudrulīšiem. Tie bija uz vietas. Skudrulīša foto gan no vakardienas pārgājiena pa Dundagas mežiem, jo šīsdienas fotosesiju man izjauca viens cits zvērs.

Odze Vipera berus

Pirms skudrulīša bildēšanas pārlaidu vēl acis priedes stumbram un pie pamatnes pamanīju melnu mārīti ar sarkaniem pleķiem. Tā bija Exochomus quadripustulatus šķiet pirmā mārīte, ko var redzēt pavasarī un pēdējā rudenī - Kolkas pusē parasta un lielā skaitā. Drošībai tomēr nolēmu to apskatīt tuvāk. Kad liecos izdzirdēju šņācienu. Pirmā doma - pufaika liecoties beržas. Pakustināju roku, lai pārbaudītu teoriju, un tad bija tāāāds šņāciens turpat pie kājām zem tās rokas, ka gandrīz vai palecos. Blakus man gulēja ļoti dusmīga odze. Tāda vidēja izmēra, droši vien papiņš. Ķēru pēc fotoaparāta, odze pa to laiku veica pāris brīdinošus izklupienus un gatavojās pazust viršos. Vēl gan nebiju gatavs to palaist tāpēc pieliecos tuvāk. Štruntīga gan izrādījās fotomodele - svaidījās, mētājās līdz beigās vispār nospļāvās un pazuda krūmos.

Krūkļu baltenis (citrontauriņš), Gonepteryx rhamni

Ap 12 sāka parādīties pirmie citrontauriņi. Jau vakar šos redzēju. Gribējās kādu raibeni, bet pagaidām nebija lemts. Šos gan pārgājiena laikā redzēju desmitiem.

Mārīte Myzia oblongoguttata

Sīksisenis Tetrix bipunctata

Kad ieraudzīju pirmo sienāzīti vai pareizāk sisenīti atnāca pārliecība, ka pavasaris ir klāt. Nezinu gan kāpēc, jo sīksiseņu bioloģiju nepārzinu - varbūt pa ziemu ar kāds palēkā.

Priežu vairogblakts, Chlorochroa pinicola

Jāņtārpiņš, Lampyris noctiluca

Pie Vaides dīķa skatījos vai nav vēl izlīduši zalkši. Nebija. Droši vien ūdens par aukstu - vēl pirms dažām dienām gan jau dīķī kaut kur vēl peldēja ledus gabali. Toties atradās jāņtārpiņš.

Parastā varde, Rana temporaria

Varde ar droši vien nolēmusi izlīst no tā dīķa, kurā visu ziemu pavadījusi, sasildīties. Lēkāja diezgan ņipri.

Koksngrauzis Pogonocherus decoratus


Ja sienāži man asociējas ar tādu kārtīgu pavasari, tad koksngrauži ar vasaru. Šis nelielais koksngrauzītis rāpās pa priedes stumbru.

Racējblakts Adomerus biguttatus

Šitā blakts visu lieku centās apvelties uz muguras un tēlot beigtu. Nemākulīgi gan sanāca - miroņi netirina kājas.


Priežu lielais lūksngrauzis, Tomicus piniperda

Atpūtas vietā pie Vaides dīķa šiem bija salidojums. Masveidīgi jau nebija, kādas sešas vaboles redzēju.

Acainais raibenis, Inachis io

Un tad, pie Kolkas-Ventspils šosejas, tur kur vecais līkums es ieraudzīju viņu - savu pirmo šī gada raibeni. Viens no parastākajiem mūsu tauriņiem:)

Māllēpe

Māllēpes sākušas līst laukā. Pagaidām tikai pirmie partizāni. Pie Vaides pieturas trīs, tad tukšums. Tad pa vienai divām ceļmalā.

Piepju melnulis, Diaperis boleti

Turpat viens pamatīgs, piepēm noaudzis, bērza stumbenis. Domāju vēl - brist līdz tam caur džunglim vai ne. Beigās tomēr aizbridu. Kā balva piepju melnuļa dibena  portrets:)

Parastais nātru raibenis, Aglais urticae

Turpat, pie Vaides pagrieziena sastapu arī savu otru šī gada raibeni - parasto nātru raibeni.

Bērzu pavasarsprīžmetis, Archiearis parthenias

Te viens galvas jaucējs - bērzu pavasarsprīžmetis. Līdzīgs šim ir arī apšu pavasarsprīžmetis. Tad nu šie paceļas no kājapakšas un tēlo kādu raibeni. Tu protams joz pakaļ. Sprīžmetis palido, palido, tad nokrīt zemē sakļauj spārnus un saplūst ar apkārtni. Bet tu kā muļķis staigā apkārt skatīdamies, kur tas raibenis pazudis. Divus gadus mani apmuļķoja, nu bet nākamgad noteikti ne:)

Četrpunktu spīdulis, Glischrochilus quadripunctatus

 Šodien trīs reizes šos spīduļus redzēju. Te sākumā domāju ka viens, tikai tad kad uzņēmu vairākas bildes un apstaigāju riņķī, pamanīju, ka patiesībā te ir divas vaboles, un viņas dara to...

Sīksisenis Tetrix bipunctata

Lapgrauzis Chrysolina polita

Zemesblakts Rhyparochromus pini

Piepjmīļa Endomychus coccineus kāpurs

Piepjmīļa kāpuriņš uz sīklapja celma. Tāda maza bruņmašīna. Nedaudz tālāk izdevās atrast arī pieaugušo vaboli.

Spraugložņa Bitoma crenata

Pa tā paša celma virspusi rāpoja sīcīņa spraugložņa - milimetrus 3 gara.

Piepjmīlis Endomychus coccineus

Te arī pieaugušais piepjmīlis Endomychus coccineus - viena no eksotiskākajām Latvijas vabolēm.

Sūnu - ķērpju mūžamežs uz patrupējuša celma.

otrdiena, 2015. gada 29. decembris

Mani 2015. gada Dundagas novada tauriņi
My Dundaga coun. (Latvia) butterflies list - 2015.

Some english explanations beneath article.

Šis ir mans atskats uz 2015. gada tauriņu medību sezonu. Tā bija mana pirmā, bet jāsaka, ka gana veiksmīga. Izdomāju apkopot novērojumus pēc pirmā attiecīgās tauriņu sugas novērošanas datuma. Varbūt šis raksts kādam palīdzēs neapjukt tauriņu daudzveidībā un saprast ko un kad var meklēt.
Mazliet par rakstu: kopā šogad novēroju 74 (Latvijā kopumā mazliet virs 100) dienastauriņu sugas. No tām 72 Dundagas novadā.
Numurs atbilst numuram bildē. Tālāk seko latviskais, latīniskais un angliskais nosaukums. Tad iekavās cipars no 1 līdz 5 norāda iespēju šo sugu novērot. 1 - ekstrēmi rets (šajā sarakstā tāda nav), 2 - rets, nez vai katru gadu palaimēsies novērot, 3 - ja paveiksies būt pareizajā laikā un pareizajā vietā, tad ir labas izredzes, 4 - pareizajā laikā un vietā daudz, 5 - jātrāpa ļoti nepareizā laikā un vietā, lai kādu neieraudzītu. Viss šis vērtējums ir stipri subjektīvs un balstās tikai uz viena, turklāt pirmā, gada novērojumiem.
Tad mana pirmā novērojuma datums (diena.mēnesis) ar uzsvaru uz vārdu "mans", tas ka es to redzēju pirmoreiz šajā datumā nebūt nenozīmē, ka tauriņš nupat tikai sācis lidot. Iespējams, šis mans pirmais patiesībā ir kāds no pēdējiem. Lai ieviestu nelielu skaidrību pie datuma pieliku "spicās iekavas".
1.06.> nozīmē, ka novērojums veikts tauriņa lidošanas laika sākumposmā, tā teikt viss vēl priekšā.
<1.06> - novērojums veikts konkrētā tauriņa sezonas vidusdaļā.
<1.06. - šim sezona tuliņ beigsies, nobildēts kāds no pēdējiem tauriņiem.
Ņemam vērā, ka tauriņi Dundagas-Kolkas apkārtnē sāk lidot 1-2 nedēļas vēlāk nekā citviet Latvijā. Plus vēl šogad maijs un jūnijs bija diezgan auksts. Tāpēc, ja gribat izmantot šo sarakstu Rīgas apkārtnē nākotnē - droši ņemiet nost kādas 2-3 nedēļas. Lai dzīve neliktos pārāk salda jāsaka gan, ka arī Kolkas apkārtnē var trāpīt uz tādiem pamatīgi uzsilstošiem pleķiem, kuros visi dabas procesi notiek daudz fiksāk nekā apkārtnē:)
Vēl svarīgi - bildes atlasītas pēc iespējas labākas, no dažādiem novērojumiem nevis no uzrādītā datuma. Fotografēts ar Sony DSC-HX300 auto režīmā, mazliet uz datora pielabota gaisma un kontrasts.

Liels paldies jāsaka Latvijas Entomoloģijas biedrībai (LEB) un portālam Dabasdati.lv , kas sarīkoja tariņu vērošanas akciju, kā arī personīgi entomologam Uģim Piterānam upiterans.blogspot.com , kurš to visu koordinē un palīdz tikt skaidrībā ar nezināmiem tauriņiem.
Tāpat paldies visiem DabasDatu tauriņentuziastiem, kas dalījās ar savām zināšanām un idejām:)
Sevišķi jāatzīmē Sintijas Elferte, kuras tauriņlapu izmantoju ikdienā un Julita Kluša, kuras lapā dziedava.lv vienmēr var pasmelties kādu ideju.

Angļu versiju pievienoju gadījumam, ja kāds zinošs dabas gids vēlēsies saviem ārzemju viesiem sniegt informāciju par tauriņiem, ko Dundagas pusē varētu redzēt. Ar angļu valodu man tā ir, kā ir, bet nu ceru intuitīvi saprast varēs:)

 
1. Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni Brimstone (5) <8.03.> - pirmais šīgada tauriņš. Šo bija daudz un gandrīz visur.
2. Acainais raibenis Inachis io Peacock (5) <6.04.> - šis arī bija daudzskaitlīgs, jo sevišķi vasaras otrajā pusē.
 
 
3. Kārklu raibenis Nymphalis xanthomelas Yellow-legged Tortoiseshell (2) <8.04.> - šogad redzēju kādus piecus kārklu raibeņus, bet visus tikai pavasarī un pamatīgi nodilušus. Otro paaudzi neredzēju vispār, kas uzdzen šaubas par to vai nākampavasar šo klejotāju varēs sastapt:(
4. Augļkoku raibenis Nymphalis polychloros Large Tortoiseshell (3) <8.04.> - šo raibeni šķiet redzēju tikai divreiz pavasarī, lai gan tam, vismaz  Latvijas rietumdaļā, bija jābūt biežāk sastopamam nekā kārklu raibenim. Kā tur īsti ir varēs pateikt tikai daudzu gadu griezumā. Šos divus līdzīgos raibeņus ieliku pirms bērzu raibeņa, kuru novēroju tajā pašā dienā, bet kādu stundu agrāk. Gribējās salikt kopā, lai vieglāk salīdzināt. Kārklu raibenim tumšā josla aizmugurējā spārna apakšā tāda paplūdusi, un uz augšējā spārna pirmais tumšais pleķis (skatoties no galvas) veido divus punktiņus, kuri augļkoku raibenim saplūduši kopā.

5. Bērzu raibenis Nymphalis antiopa Camberwell Beauty (4) <8.04.> - patiesībā šis ieņēma godpilno trešo vietu, bet ļoti jau gribējās salikt tos augļukoku un kārklu raibeņus kopā:) Šis tāds izteikts vientuļnieks, kaut arī noteikti nav rets. Patīk tupēt uz ceļa vai lapotnē.
6. Parastais nātru raibenis Aglais urticae Small Tortoiseshell (5) <11.04.> - pavasarī nemaz tik bieži manām nebija, ko nevar teikt par vasaras otro pusi, kad šis tauriņš dažviet kļuva par fona sugu.
 
7. Jāņogu raibenis Polygonia c-album Comma (4) <21.04.> - ar tāds ne īpaši rets, bet izteikti nesabiedrisks tauriņš. Šogad novērojis esmu vismaz 12 reizes, bet visur tik pa vienam tauriņam.
8. Ķērsu baltenis Anthocharis cardamines Orange Tip (4) 21.04.> - trakums ar šiem. Droši vien pavada dzīvi lidojumā, ja piesēž, tad uz sekundi.
 
9. Krūkļu zilenītis Celastrina argiolus Holly Blue (4) 22.04.> - šo satiku tikai pavasarī. Patīk tupēt uz ceļa. Dievina līķīšus un kakas.
10. Aveņu astainītis Callophrys rubi Green Hairstreak (5) 3.05.> - daudz. Bieži uz meža ceļiem un virs mellenājiem.
 
11. Lielais nātru raibenis Vanessa atalanta Red Admiral (5) 7.05.> - šo pirmoreiz novēroju diezgan agri. Ventspilī šogad tika redzēts vēl agrāk. Kā sapratu parasti mēdz parādīties maija otrajā pusē. Vasaras otrajā pusē lielo nātru raibeņu bija ļoti daudz.
12. Kāļu baltenis Pieris napi Green-veined White (5) 11.05.> - sākot bildēt tauriņus balteņi šķita vissarežģītākā grupa. Beigās tomēr izrādījās visvieglākā. Ne jau tādēļ, ka citi būtu daudz sarežģītāki, bet drīzāk gan tāpēc, ka balteņu sugu nav daudz un var diezgan ātri piešauties. Piemēram, šādi iekrāsota dzīslojuma nav nevienam citam baltenim.
 
13. Debestiņu baltenis Leptidea sinapis Wood White (4) 14.05.> - nav tik masveidīgs, kā kāļu vai rāceņu balteņi, bet tomēr diezgan parasts. Lido vairāk gar zemi. Izteikti mazāks par pārējiem balteņiem.
14. Papuves raibenis Issoria lathonia Queen of Spain Fritillary (3) 14.05.> - angļi šo brīnumskaisto tauriņu nosaukuši par Spānijas karalieni, latvieši par Papuves raibeni. Fui, autoru stūrī!
 
15. Rāceņu baltenis Pieris rapae Small White (5) 14.05.> - pavasarī, kad spēru savus pirmos soļus tauriņmedībās, pavadīju milzumdaudz laika dzenājot atsevišķus balteņus pa krūmiem. Būtu es zinājis, ka vēlāk nebūs kur kāju nolikt, lai kādam nejauši neuzkāptu...
16. Dadžu raibenis Vanessa cardui Painted Lady (4) 20.05.> - retāks nekā lielais nātru raibenis turklāt ar tāds vienpatis, bet tāpat - padsmit tauriņu novērojumu pa vasaru savācās. Otrā (vietējā) paaudze nu ļoti krāšņa!
 
17. Sīkais zilenītis Cupido minimus Small Blue (4) 20.05.> - patiesi mazīš. Šo tauriņu (un dažus citus) pirmoreiz atradu pie Kolkas dzelzbetona steķiem, kur veidojas tāds dabisks inkubators - zemes līmenī krūmi, žogi, dzelzbetona bloki tajā veido mūžīgu aizvēju, plus vēl saule to apspīd no rīta līdz vakaram.
18. Brūnais zeltainītis Lycaena tityrus Sooty Copper (4) 22.05.> - arī šis pirmoreiz redzēts turpat, kur sīkais zilenītis un papuves raibenis un parastais zeltainītis. Tie steķi laba vieta pavasara sugu ķeksēšanai tik tie tauriņi tur tādi izteikti sīciņi.
 
19. Parastais zeltainītis Lycaena phlaeas Small Copper (4) 22.05.> - kopā ar brūno zeltainīti parastākie no zeltainīšiem. Nav nekāda masveidīgā suga, bet lidošanas laikā gandrīz katru reizi pa kādam gadījās novērot.
20. Mazais nātru raibenis Araschnia levana European Map (4) 24.05.> - nav rets, bet tāds nepadevīgs. Atklāju, ka nav nevienas daudz maz normālas augšpuses bildes. Brūnie vasaras sākuma raibeņi tādi paplukuši, melnie vasaras otrās puses tauriņi negribēja fokusēties.
 
21. Kāpostu baltenis Pieris brassicae Large White (4) 28.05.> - vēl pirms gada biju gatavs visus balteņus nolamāt par kāpostu balteņiem, bet kad esi pāris nedēļas atskatījies kāļu un rāceņu balteņus un sīko debestiņu balteni, tad šo ieraugot uzreiz ir atklāsme - jā, šis bumbvedējs ir kaut kas cits! Lielāks un mierīgāks par pārējiem balteņiem. Ja pārējie balteņi paceļoties no viena zieda uz nākamā nosēdīsies varbūt kaut kur Taškentā, tad šis pārleks uz tuvāko ziedu un ganīsies tālāk. Protams, ja nekļūsiet pārāk uzmācīgi.
22. Parastais sīksamtenis Coenonympha pamphilus Small Heath (5) 2.06.> - šo ir daudz, bet tāds grūti pamanāms., turklāt ar niķi ielīst kaut kur zālē, kur īsti nevar nobildēt.
 
23. Parastais resngalvītis Pyrgus malvae Grizzled Skipper (3) 2.06.> - šo parasto redzēju tikai divas reizes. Iespaids tāds, ka drīzāk jāmeklē uz zemes ceļmalās, kur cūkas rakušas.
24. Parastais zilenītis Polyommatus icarus Common Blue (5) 2.06.> - ko lai saka - parasts. Tik parasts, ka īpaši nav nekādu asociāciju.
 
25. Parastais purvraibenis Clossiana selene Small Pearl-bordered Fritillary (4) 2.06.> - parasto purvraibeni šogad esmu novērojis visos biotopos izņemot purvu.
26. Mūru samtenis Lasiommata megera Wall Brown (2) 5.06.> - mans šī gada pirmais lielais pārsteigums. Iznācis no mājas iztramdīju šo no atpūtas zālājā sētas vidū. Par laimi šis uztaisīja nelielu pieturu sētas stūrī, par laimi man rokās, kā parasti bija fotoaparāts, par laimi manam fotoaparātam ir 50x zūms:) Bet nu redzēju šos arī vēlāk Engures novadā un pēc tām rudens sākumā arī Kolkasragā.
 
27. Parastais pļavraibenis Mellicta athalia Heath Fritillary (5) 7.06.> - daudz un dažādi. Patiesi liels virs un zem-spārnu zīmējuma variāciju daudzums.
28. Lielais meža resngalvītis Ochlodes sylvanus Large Skipper (5) 8.06.> - noteikti mūspusē parastāks par parasto resngalvīti. Galvenā atšķirības zīme - āķīši ragu galos.

29. Melnais gāršas resngalvītis Carterocephalus palaemon Chequered Skipper (4) 9.06.> - nav rets, bet ar nākas mazliet pastaigāt, lai redzētu. Mazliet retāks par dzelteno gāršas resngalvītti.
30. Agrais purvraibenis Clossiana euphrosyne Pearl-bordered Fritillary (3) <9.06.> - redzēju šos tikai vienreiz sūnu purvā, kur lidinājās vismaz pieci gabali. Grūti noķerami fokusā.
 
31. Dzeltenais gāršas resngalvītis Carterocephalus silvicolus Northern Chequered Skipper (4) 11.06.> - pa lielam galvenā atšķirība starp šo un melno gāršas resngalvīti būs tā, ka šim ir brūni pleķi uz dzeltena fona augšējā spārna augšpusē. Melnajam dzelteni pleķi uz brūna fona. 
32. Lapkoku baltenis Aporia crataegi Black-veined White (4) 12.06.> - diezgan parasts aizaugošos izcirtumos un mežmalās. Ir gan viens līdzīgs sprīžmetis (naktstauriņš). Atšķirība labi manāma ragos: lapkoku baltenim - vāle, sprīžmetim - vica.
 
33. Agrais samtenis Lasiommata petropolitana Northern Wall Brown (3) <13.06.> - tāds vienreizējs novērojums. Atlidoja pāri jaunaudzei, patusēja vaivariņu ziedos un aizlidoja. Nākamgad jāmeklē šis mazliet agrāk.
34. Noras samtenis Lasiommata maera Large Wall (4) 15.06.> - lai piedod man eglāju samtenis, kuru novēroju kādas 20 minūtes agrāk par noras samtenis, bet nu gribējās salikt agro un noras samteņus kopā. Redzat tumšās joslas uz agrā samteņa apakšspārniem? Tās arī būs tās galvenās atšķirības pazīmes.
 
35. Eglāju samtenis Pararge aegeria Speckled Wood (3) <15.06.> - šim tā lidošanas sezona šķiet diezgan īsa. Nav daudz novērojumu DabasDatos. Varbūt tādēļ, ka mēdz uzturēties tādās tumšākās vietās, kur mazāk citu tauriņu. Ejot pa meža ceļiem skatieties zem kājām - mēdz tupēt uz ceļa.
36. Lauka sīksamtenis Coenonympha arcania Pearly Heath (4) 15.06.> - smuks un diezgan bieži sastopams.
 
37. Purva dzeltenis Colias palaeno Moorland Clouded Yellow (3) 15.06.> - ar tāds nosacīts PURVA tauriņš. Redzēju to gan izcirtumos, gan ceļmalās, pat Zilo kalnu kraujas augšmalā. Purvā gan arī:)
38. Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus Large Chequered Skipper (3) 15.06.> - par spīti izteiktajam krāsojumam tikai vienreiz izdevās noteikt sugu pirms fotosesijas sākuma. Lielie plankumi slēpjas spārna apakšpusē, augšpuse tāda brūni pelēcīga. Jāapbruņojas ar pacietību.
 
39. Mazais skābeņu zeltainītis Lycaena hippothoe Purple-edged Copper (3) 16.06.> - šos pirmoreiz atradu pļavā pie Kaļķiem. Toreiz bija tāda mākoņaina diena, bet brīžam uzspīdēja saule. Kad parādījās saule parādījās arī tauriņi, uzreiz kādi četri apkārt. Tiklīdz saule pazuda - tauriņi ar. It kā pļaviņa maza, bet atrast vairs nevarēja.
40. Violētais zeltainītis Lycaena alciphron Purple-shot Copper (3) 21.06.> - noteikti viens no maniem favorītiem. Pirmoreiz ieraudzīju ceļmalā netālu no mājām. Kopumā redzēju tikai trīs tauriņus.
 
41. Vīķu zilenītis Agrodiaetus amandus Amanda's Blue (5) 21.06.> - ar tāds parasts. Zilenīšos bija diezgan pagrūti "iebraukt". Visi uz vienu ģīmi likās. Bet nu apmēram esmu sapratis. Šiem galvenais vasaras sākumā bildēt spārnu apakšpusi - tur tās galvenās atšķirības meklējamas. Ir jau arī tādi kam bez spārnu virspuses bildēšanas neiztikt, bet tie lido vasaras otrajā pusē un par tiem vēlāk.
42. Ošu pļavraibenis Euphydryas maturna Scarce Fritillary (3) 22.06> - rets un smuks, jeb īsāk sakot - reti smuks tauriņš. Ganījās gar Zilo kalnu krauju, kur platlapju vairāk.
 
43. Parastais samtenis Aphantopus hyperantus Ringlet (5) 22.06.> - pirmo bildēju drebošu sirdi mirkli pirms lietusgāzes. Pēc nedēļas-divām to jau bija bezjēgā.
44. Zileņu zilenītis Plebeius (Vacciniina) optilete Cranberry Blue (4) 26.06.> - šis atstāja tādu eleganti ģērbta tauriņa iespaidu. Vienmēr tādām glīti sakārtotām pumpiņām. Ne tā kā kaut kādi prastie-parastie.
 
45. Purva sīksamtenis Coenonympha tullia Large Heath (3) <28.06.> - šis nu gan ir purva tauriņš. Speciāli bridu Bažu purvā. Ne gluži purva vidū. Maliņā:) Pavasarī un vasaras sākumā pašā Bažu purvā atrasties aizliegts!
46. Brūnvālīšu raibenis Brenthis ino Lesser Marbled Fritillary (5) 28.06.> - daudz, daudz, daudz! Šis tā pa īstam atklāja grūto raibeņu sezonu. Ir tur daudz līdzīgo ar kuriem labāk sākt iepazīties bildējot spārnu apakšu, bet ar laiku šos var atpazīt arī pēc augšpuses. Zīmējumi tādi smalkāki.
 
47. Pļavas sīksamtenis Coenonympha glycerion Chestnut Heath (4) 28.06.> - nedaudz līdzīgs purva sīksamtenim, bet mazāks, aplīši uz apakšspārna daudz izteiktāki un vēl šis tas.
48. Pļavas vēršacītis Maniola jurtina Meadow Brown (5) 28.06.> - diezgan lielā skaitā, it sevišķi pļautās laukmalas.
 
49. Baldriānu pļavraibenis Melitaea diamina False Heath Fritillary (3) <28.06.> - šis izskatās pēc tāda ļoti tumša pļavraibeņa. Divas reizes tik gadījās baldriānu pļavraibeni redzēt.
50. Meža zilenītis Cyaniris semiargus Mazarine Blue (3) 28.06.> - šis ar tāds parets. Pēc apakšas diezgan līdzīgs sīkajam zilenītim tik lielāks. Ir jau vēl šādas tādas atšķirības, bet tās labāk Uģis Piterāns paskaidros:)
 
51. Apšu raibenis Limenitis populi Poplar Admiral (3) 28.06.> - skaists liels tauriņš, kuram patīk tupēt uz meža un grants ceļiem. Iztraucēts bieži vien apmet loku un apsēžas turpat. Var mierīgi sagatavot fotoaparātu.
52. Gāršas samtenis Lopinga achine Woodland Brown (4) 29.06.> - vietām bija diezgan lielā skaitā. Man pa sētu vairāki gabali šiverējās.
 
53. Dzērveņu raibenis Boloria aquilonaris Cranberry Fritillary (3) 3.07.> - par šo jāsaka - jo retāk redzams, jo smukāks šķiet. Varbūt, ja dzērveņu raibenis būtu redzams uz katra stūra, tas neliktos nekāds īpašs, bet redzēju to tikai pāris reizes... 
54. Brūndzeltenais pļavas resngalvītis Thymelicus sylvestris Small Skipper (5) 5.07.> - grūti bija ar šo pārīti - brūndzelteno un melnūsaino pļavu resngalvīšiem. Ja gribat atšķirt vienu no otra bildējiet ragus!
 
55. Lielais skābeņu zeltainītis Lycaena dispar Large Copper (3) 11.07.> - šo zeltainīti šovasar sastapu sešās dažādās Dundagas novada vietās. Pēdējoreiz pārīti redzēju pāris kilometrus no Kolkasraga 17. septembrī - gandrīz mēnesi pēc šī tauriņa parastā lidojuma laika beigām.
56. Lielais atraitnīšu raibenis Argynnis adippe High Brown Fritillary (5) 11.07.> - arī no grūtajiem, vēl tagad pēc augšas nevaru īsti noteikt. Konkrēti šajā bildē redzamajam tauriņam ir nobildēta arī apakša, bet kā jau parasti - tas svarīgākās bildes parasti der tikai noteikšanai, ne rādīšanai:(
 
57. Melnūsainais pļavas resngalvītis Thymelicus lineola Essex Skipper (4) 8.07.> - te nu ir melnūsainais, kura ūsu gali IR melni. Arī brūnajam var būt variācijas par melnā tēmu, bet bieži vien paši ūsu galiņi būs nodevīgi brūni. Šim tauriņam vispār bija jābūt pāris vietas augstāk, bildēts tika 8.07. noteikts šķiet gan tikai kādā 11. vai 12. 
58. Ozolu astainītis Satyrium ilicis Ilex Hairstreak (3) 12.07.> - par iespēju nobildēt ozolu un gobu astainīšus bija vislielākais jautājums. Tās bija sugas, kurām speciāli meklēju piemērotus biotopus. Vismaz pirmo ozolu astainīti tā arī dabūju.
 
59. Mazais viršu zilenītis Plebeius argus Silver-studded Blue (5) 13.07.> - šinī laikā parādās zilenīši, kuriem jānobildē arī augša. Mazos un lielos viršu zilenīšus var viegli atšķirt no pārējiem pēc spārnu apakšas, bet vienu no otra gandrīz tikai pēc augšpuses. Mazajam (tēviņam) tā melnā līnija spārnu ārmalās ir plata un izplūdusi.
60. Parastais perlamutra raibenis Argynnis aglaja Dark Green Fritillary (4) 15.07.> - arī šim tauriņam vieglākās atpazīšanas zīmes slēpjas spārnu apakšpusē un arī šim tauriņam man normālu, asu spārnu apakšpuses bilžu nav:)
 
61. Kārklu zaigraibenis Apatura iris Purple Emperor (3) 19.07.> - tikai pēc tauriņu sezonas beigām pār mani nāca atklāsme, kā atšķirt kārku zaigraibeni no apšu zaigraibeņa. Vai redzat taisno. balto līniju uz apakšspārna? Tieši pa vidu šai līnijai ir tāds ass izcilnītis, kurš redzams gan no augšas gan apakšas. Tas ir kārklu zaigraibeņa "zīmols".
62. Zeltgalvīšu zeltainītis Lycaena virgaureae Scarce Copper (3) 19.07.> - kad pirms sezonas sākuma skatījos tauriņu lapas internetā un pārdomāju cik tauriņus varētu pa vasaru savākt, no zeltainīšiem paredzēju tikai pāris sugu - pārāk jau eksotiski šķita. Izrādījās, ka bez īpašām problēmām var nobildēt arī visas sešas Latvijas zeltainīšu sugas.
 
63. Parastais silsamtenis Hipparchia semele Grayling (4) 21.07.> - nindza:) Sēž uz zemes pilnībā saplūdis ar apkārtni un izlido gandrīz no kājapakšas. Vairāk jāmeklē uz smilšainiem ceļiem un ceļmalām gar jūru.
64. Apšu zaigraibenis Apatura ilia Lesser Purple Emperor (3) 21.07.> - arī zaigraibeņiem patīk tupēt uz ceļiem (vairāk gan grantētajiem). Šim tauriņam iepatikās manas drēbes tik ļoti, ka beigās bija jāmūk, lai tiktu no tā vaļā:)
 
65. Lielais meža raibenis Argynnis paphia Silver-washed Fritillary (5) 25.07.> - liels un parasts raibenis, dažādos krāsu toņos.
66. Lielais viršu zilenītis Plebeius idas Idas Blue (5) 28.07.> - ja mazajam viršu zilenītim (tēviņam) melnā līnija gar spārnu ārmalu ir plata un izplūdusi, tad lielajam tā ir šaura un kārtīga. Ir gan vēl viens ļoti rets zilenītis - vainadzīšu, ko varētu palaimēties sastapt Latvijas austrumos un kurš ir ļoti līdzīgs lielajam viršu zilenītim. Ko lai saka, kad būsiet tai pusē un sastapsiet kaut ko līdzīgu - bildējiet no visām iespējamajām pusēm:)
 
67. Astainais zilenītis Everes argiades Short-tailed Blue (3) <31.07. - šos necerēju sastapt Dundagas novadā. Meklēju gobu astainīšus atradu šos. Pēc tam gan vēl atradu tos arī pāris citās vietās.
68. Atraitnīšu raibenis Argynnis laodice Pallas's Fritillary (3) <7.08.> - vēl viens smukais tauriņš. Ar sastapās pa vienam, bet beigās tomēr sanāca septiņi novērojumi. Pēdējais pretī Kolkas luterāņu baznīcai.
 
69. Čemurziežu dižtauriņš Papilio machaon Swallowtail (3) <11.08. - suga, kuru meklēju visās lielākajās Dundagas novada pļavās līdz beidzot tā arī neatradu. Vienu atradu Ventspils novadā ap 50 m no Dundagas novada robežas, otru Plieņciemā pie Engures. 
70. Pļavas dzeltenis Colias hyale Pale Clouded Yellow (2) <13.08.> - uz dullo! Biju piestājis laukmalā un bildēju balteņus, kad ieraudzīju nelielu brūndzeltenu tauriņu joņojam pa to pašu lauku. Tobrīd jau biju tauriņus atskatījies pietiekami, lai saprastu, ka tas ir kaut kas jauns. Tauriņš tik joņoja īsti nekur nepiesēžot. Īsi sakot, grūti gāja, bet rokā dabūju:)
 
71. Gobu astainītis Satyrium w-album White-letter Hairstreak (3) <15.08. - šo es meklēju, meklēju līdz beidzot sameklēju. Nākamgad gan jābrauc uz to vietu agrāk, jo pirmkārt jau gobu astainīši būs svaigāki, gan arī ceru tur atrast arī plūmju astainīti. Smuka tur tā pļava.
72. Ozolu zefīrs Favonius quercus Purple Hairstreak (3) <15.08.> - ozolu lapotņu pētīšana beidzot atnesa rezultātu un laukmalas ozolā, netālu no voietas, kur atradu gobu astainīti, atradu arī ozolu zefīru. Grūti atrodams un bildējams tauriņš. Šīs bildes tapšanā ieguldījumu deva fotoaparāta 50kāršais zūms.
 
73. Gāršas brūnulis Erebia aethiops Scotch Argus (3) <18.08.> - nu šo tauriņu Dundagas novadā es nemaz i nemeklēju, jo tā tajā visdrīzāk nemaz nav. Bildēts Engures novadā pie Plieņciema.
74. Mazais meža resngalvītis Hesperia comma Silver-spotted Skipper (2) <23.08.> - šo Uģis Piterāns viengad bija ieziņojis no Kolkas lut. baznīcas apkārtnes, tāpēc atlika tikai sagaidīt vasaras beigas, aizstaigāt un nobildēt. Tā arī izdarīju, kaut arī nesanāca no pirmās reizes, bet tomēr atradu. Jāsaka gan, ka nekāds īpaši maz tas nebija. Pēc tam gan vairāk to nesatiku kaut arī vēl daudzreiz uz to pļaviņu aizstaigāju.

Vēl gandrīz dabūju bērzu zefīru:)


Sorry for my english, use translator. I hope you will understand intuitively:)

This is background to my 2015. butterflies hunting season. It was my first, and i must say that was quite successful. In this article observations  are sorted by the date of the first butterfly species observation. Perhaps this article helps you not to be confused in diversity of butterflies and understand what and when to search.
About an article: this year I saw 74 of 100+ Latvian butterflies species. 72 of those I observed in Dundaga county (673,9 km2, the north part of west Latvia). Swallowtail was observedand at the West border of county, but Scotch Argus in the Engure county (about 70 km South).

Number corresponds to the number in the picture. Then follows Latvian, Latin and English name. The number in brackets indicates the possibility of observation. 1 - extremely rare, 2 – rare or rare visitor, not to be observed every year, 3 - if you are lucky enough to be at the right time and the right place, then there is a good chance, 4 – must be seen at the right time and place, 5 – abundant at the right time and place. All this is highly subjective and is based only on one and the first year of observations. I’m not profesional entomologist!
Next after number my first observation date (day.month). But that not mean that a butterfly has only just started to fly. In fact „my first” can be one of the last. In order to introduce some clarity I used the arrows (<>).
1.06.> - observation made in the start of flight season for this species.
<1.06> - observation made in the middle of flight season for this species.
<1.06. - observation made in the end of flight season for this species.
Note that the butterflies in Dundagas county starts flying about 1-2 weeks later than elsewhere in Latvia. Plus, this year May and June this year was quite cold. Therefore, if you want to use this list for the central Latvia in the future – you must take off 2-3 weeks.

Important – the pictures selected from various observations. Taken with Sony DSC-HX 300 auto mode, a little corrected light and contrast.
Thanks a lot to the Latvian Entomological Society (LEB), nature observations portal Dabasdati.lv and entomologist Uģis Piterāns for promotion and coordination of the butterfly observation project.

Thanks also for all butterfly enthusiasts, who shared their knowledge and ideas :)