Tā nu pēc gada pavadīta Velsā un stresainas, celtniecībā
nostrādātas, vasaras Rīgā beidzot saņēmu nodokļu atmaksu (kurai devos pakaļ uz
Lielbritāniju un šis brauciens arī varētu būt atsevišķa raksta vērts:)), un nolēmu sevi
palutināt aukstajās rudens dienās dodoties uz kādām siltākām zemēm. Plāns bija
aizlaist uz kādu Z-Āfrikas valsti, bet diezgan viegli tūrfirmā ļāvos sevi pierunāt
un par salīdzinoši lētu naudu iegādājos 11 nakšu ceļojumu uz Taizemi. Atteicos
no visām piedāvātajām ekstrām. Faktiski tas bija lidojums plus 11 reizes BB (bed&breakfast).
20.novembrī iesēdos šikā Uzbekistan Airways lidmašīnā, kura
mani aizvizināja līdz Taškentai. Apkalpošana bija vienreizēja. Vīns ar tomātu
sulu (gards gan), tieši acu priekšā liels ekrāns ar karti un lidmašīnas
atrašanās vietu tajā. Taškentā nosēdāmies jau pustumsā. Atšķirībā no šikās
lidmašīnas lidostā mūs sagaidīja padomju laiki ar staļinisku arhitektūru,
garlaikotiem ierēdņiem, ēdnīcu, kurā varēja nopirkt TIKAI pelmeņus (šašlikus
gan varēja pasūtīt pie jebkura apsarga) un nenormāli piesmēķētām uzgaidāmajām
telpām, kurās bijām ieslēgti visu vakaru un pusi nakts līdz nākamajam reisam
uz Bangkoku. Atkal jau ilgs jo ilgs lidojums līdz beidzot attapos milzīgā lidostas ēkā Bangkokas nomalē. Laimīgi atradis savu gidu, nepacietīgi devos uz izeju, lai beidzot piepildītu savu bērnības sapni - nokļūt tropos. Durvis atveras un … čemodāna vietā vairāk gan iederētos pirts slota:) Sveika subekvatoriālā josla!
 |
| Pirmā bilde pie necilas ceļmalas ēstuves. Žēl - tropiskās sajūtas nobildēt nevar:( |
Kamēr lielākā daļa grupas devās ekskursijā pa Bangkoku, mani
un vēl dažus sasēdināja dzesētā mikriņā un aizveda uz Pataiju. Pa ceļam piestājām
pie nelielas ēstuves, kur beidzot varēju iemēģināt savu tobrīd jauno Sony DSC
H5. Tur mani sveica pirmie tropu iemītnieki ... lauku zvirbuļi …
 |
| Pirmais Taizemes putns! Un tas ir ... lauku zvirbulis Passer montanus |
Viesnīca bija labu labā - ar baseinu, kurā tā arī ne reizes
neiekāpu un bagātīgu zviedru galdu. Nometu savas somas, fiksi dušā un ārā.
 |
| Gājēju aleja starp Siāmas līci un trokšņaino ielu. Ik pa gabalam tiek piedāvāti kokosrieksti, kurus tirgotāji ar garām kārtīm nobaksta no šīm pašām palmām. |
Gar visu Pataijas pilsētu stiepjas gara pludmale, kura gan ir diezgan netīra un
nav tūristu iecienīta. Toties tālu jūrā var saskatīt salas, kurp katru rītu
atpūtniekus nogādā nelieli kuģīši. Noskatīju atiešanas laiku un ar krēslu devos
atpakaļ uz viesnīcu. Tumsa tur iestājās ap sešiem, un tad tik patiesā dzīvība
Pataijā sākas – dienas karstums garām, atveras restorāni, veikali, prieka mājas
un pārējais. Var stundām klīst pa pārpildīto gājēju ielu izbaudot apkārtējo gaisotni.
 |
| Pataijas pludmale. Šeit vairāk gan bija vietējie nevis tūristi. |
Šis tāds garš teksts ar īsām bildēm, šķiet, ka tālāk būs otrādi:)
 |
| Ar šādiem maziem kuģīšiem (priekšplānā) tūristi tiek vesti uz tīrajām pludmalēm netālajās salās. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru