Taizeme 2006. 3.diena

Ko Loi templis Si Račā

Šodien devos nedaudz tālākā ceļojumā. Mērķis - Ko Si Čangas sala netālu no Si Račas pilsētas uz ziemeļiem no Pataijas. Man pieejamajā kartē sala izskatījās nomaļāka par vakardien apmeklēto Ko Lan. Patiesībā tā bija krietni vairāk industrializēta, bet joprojām ar daudziem nomaļiem stūrīšiem.
Si Račas pilsēta atrodas 30 km no Pataijas un līdz tai nokļuvu ar diezgan komfortablu starppilsētu autobusu. Uzraksti gan tur galvenokārt taju valodā, bet pateicoties šoferim izkāpu pareizajā pieturā. Tālāk pa lielāko ielu devos jūras virzienā. Mazliet pamaldījies nonācu jūrmalas parkā, kur uz krasta stiprinājuma akmeņiem ganījās vairāki ūdensputni. Diemžēl vienīgais putns, kurš ļāva sevi nobildēt bija šis mazais gārnis, kurš starp citu desmit reizes novērots arī Latvijā.

Mazais baltais gārnis Egretta garzetta

 Si Račā nācās uzmeklēt fotodarbnīcu, jo mazā atmiņas karte bija gandrīz pilna. Kā izrādījās manam Sony derēja tikai speciālās kartes, kuras protams bija ļoti dārgas. Tā nu visu ceļojumu nācās domāt ko bildēt un ko ne. Diezgan škrobīgi priekš dabas apsēstā, kurš beidzot nonācis tropos:(
Kad nu atmiņas kartes saturs bija pārceļojis uz disku sāku meklēt piestātni. Sākumā nokļuvu uz vienas garas, jo garas piestātnes, kura izrādījās kalpoja tikai zvejniekiem. Īstā piestātne izrādījās uz pussalas noslēpusies aiz tempļa (pirmajā bildē). Uz salas beigu beigās nokļuvu diezgan vēlu. Kuģītis, kas mani tur aizveda bija vienkāršs, bez kondicioniera, un tajā bez manis brauca gandrīz tikai vietējie. Bija vēl pāris avantūristu, kā es. Ārpusē, uz klāja vietas bija ļoti maz tāpēc nācās sēdēt smacīgā telpā ar aizvērtiem logiem. Logus turēja ciet tādēļ, ka pusdienlaikā ārpusē bija vēl karstāks nekā iekšpusē. Todien bija 38 grādi.

Bite gaida atļauju nosēsties uz orhidejas

Atļauja saņemta. Varbūt gan tā nav bite, bet kamene.
Ar tām bitēm nekad neko nevar zināt...

 Tā kā biju salā nokļuvis samērā vēlu, tad sarunāju vienu motorollera vadītāju mani aizvest uz salas pretējo krastu līdz kādai pludmalei. Brauciens bija gana līkumains un straujš - vajadzēja cieši iekrampēties bagāžas rāmī sev aiz muguras, lai nepaliktu kaut kur uz ceļa.
No diezgan labiekārtotās, bet šajā dienā neapmeklētās, pludmales pa lauku ceļiem devos atpakaļ uz piestātni.

Zem šiem klinšu bluķiem slēpjas liels varāns. Goda vārds!:)

 Kad, uzrāpies pa krasta nogāzi sasniedzu ceļu, pamanīju krūmājā kaut ko lielu kustāmies. Tad klajumā izlāčoja liels varāns.  Tas bija Āzijas ūdens varāns Varanus salvator. Garumā tas var pārsniegt divus metrus un svērt virs 20 kg. Varāns tūliņ pat mani pamanīja un joza pāri ceļam krūmāju virzienā. Es pakaļ. Paspēju tik pamanīt asti nozūdam klinšu spraugā. Gaidīju šo vismaz pusstundu ar fotoaparātu kaujas gatavībā. Klusums. Krūmājā gan dzirdēju klukstam kādus vistveidīgos, bet diemžēl redzēt tos nebija lemts. Kad laika trūkuma dēļ jau biju spiests doties ceļā vēlreiz ieskatījos klinšu plaisā un atkal jau varāns parādīja savu asti, kas zina, varbūt būtu vēl pāris minūtes pagaidījis un tiktu pie bildes ... uh:( 

Blaktis Probergrothius nigricornis

 Diena jau gāja uz beigām un pārējais gājiens jau vairāk izskatījās pēc sprinta. Arī izvēlētais apvidus nebija diez cik interesants tāpēc arī bildēšana šodien sanāca mazāka. Nobildēju biti, blakšu pāri, tas pa lielam arī viss.

Dabas spēks - koku saknes sadrupina akmeni

 Taizemē daudzviet bija redzami koki, kas aug uz kailām klintīm ar saknēm ieķērušies vissīkākajās spraugās. Gluži kā "Džungļu grāmatā". Vispār bieži nācās nožēlot savu galīgo botānikas nepārzināšanu. Pagāju garām daudziem pēc izskata gardiem augļiem.

Fikus Si Račas parkā