Vikingu laiku liecinieks - Zēņu dīķa melnozols

Dundagas novada Kolkas pagastā esošajā Zēņu dīķī, zem ūdens, guļ vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem nolūzuša ozola stumbrs. Patiesības labad jāsaka, ka ozols atrasts jau divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados, rokot dīķi Kolkas zvejnieku kolhoza vajadzībām. Kolkas novadpētnieces Baibas Šuvcānes grāmatā „Senais lībiešu ciems Kolka” (2010) var izlasīt, kā toreiz lielo melnozola bluķi pārzāģējuši uz pusēm un mēģinājuši ar traktoru izvilkt. Tas nav izdevies, tāpēc ozols joprojām guļ zem ūdens.



Tikko izraktais Morozova dīķis. Redzams, lielais ozols, ko izraka rokot dīķi. To pat tehnika nevarējusi izkustināt, palicis turpat. Sēž Kārļa Kristiņa sievas Vijas māte Austra Petoka un Lorencs.
Foto un tekstu atsūtījis Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens.

   
2014. gada vasarā Biedrība Domesnes ieguva ozola koksnes paraugu un nosūtīja to uz Tartu universitātes radiooglekļa laboratoriju aptuvenā vecuma noteikšanai. Tajā pat gadā, pirms Ziemassvētkiem pienāca atbilde – 1130 +/- 60 gadi. Ja pieņem, ka ozola vecums, tam krītot, bijis ap 200 gadiem, tad šis koks varētu būt audzis laikā no, aptuveni, 700. līdz 900. gadam, tātad – vikingu kultūras uzplaukuma laikā.

Melnozola paraudziņš

  
Kādu labumu varētu sniegt Zēņu dīķa ozols?
 
Protams, melnozola koksnei ir vērtība pašai par sevi, bet, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kuros ozols šo gadsimtu laikā atradies un ļoti ilgstošo, kā arī ļoti labas zināšanas prasošo šādas koksnes žāvēšanas procesu, tad tā izcelšana ekonomiskajai izmantošanai drīzāk līdzinātos dārgai avantūrai, jo pat nelielas kļūdas žāvēšanas procesā var izraisīt koksnes plaisāšanu vai pat sadrupšanu.
 
Zēņu dīķa ozola patiesā vērtība slēpjas tā gadskārtu rakstā. Tas ir kā sava veida svītru kods, kura izpēte nākotnē palīdzētu noskaidrot salīdzinoši precīzu šī ozola augšanas laikā un apkārtnē iegūtu un izgatavotu ozolkoka detaļu vecumu. Turklāt tas ļaus pierādīt, ka koksne šai detaļai iegūta Ziemeļkurzemē, pat ja šī detaļa tiks atrasta citā valstī. Piemēram, izpētot Dānijā, Roskildē atrastos piecus 11. gadsimtā nogremdētos vikingu kuģus, atklājās, ka tikai divi no tiem izgatavoti Dānijā. Divi citi Norvēģijā, bet viens – Īrijā, Dublinas apkārtnē. Īrijā gatavotajam vikingu karakuģim izdevās noteikt pat precīzu izgatavošanas gadu – 1042.



Gadskārtu ilggadīgās hronoloģijas sastādīšanas princips. Attēls no www.wageningenur.nl

 
Latvijā ar koksnes gadskārtu datēšanu nodarbojas LU Latvijas vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorija. Biedrības Domesnes nodoms ir lielāka ozola parauga iegūšana un nosūtīšana tālākai izpētei. Šī izpēte visdrīzāk nesniegs nekādus tūlītējus pārsteidzošus rezultātus, bet tas tomēr būs ieguldījums Latvijas teritorijā atklāto vēsturisko ozolkoka konstrukciju vai to būvelementu sekmīgas datēšanas iespēju nodrošināšanai nākotnē.
P.s. Ar klāt tikšana diezgan sarežģīta, bet gan jau kaut ko izdomāsim - kamēr ozols zem ūdens, tikmēr satrupēšana tam nedraud.
 
Mareks Ieviņš Biedrība Domesnes

Zēņu dīķis